| Bija | |
|---|---|
| Īstais vārds | Narendranath Datta |
| Segvārds | Narendra vai narens |
| Profesija | Indijas patriotiskais svētais un mūks |
| Personīgajā dzīvē | |
| Dzimšanas datums | 1863. gada 12. janvāris |
| Dzimšanas vieta | Gourmohan Mukherjee iela 3, Kalkuta, Bengālijas prezidentūra, Lielbritānijas Indija |
| Nāves datums | 1902. gada 4. jūlijs |
| Nāves vieta | Belur Math, Bengālijas prezidentūra, Lielbritānijas Indija |
| Vecums (nāves brīdī) | 39 gadi |
| Nāves cēlonis | Asins trauka plīsums smadzenēs |
| Zodiaka zīme / Saules zīme | Mežāzis |
| Paraksts |  |
| Tautība | indiānis |
| Dzimtā pilsēta | Kolkata, Rietumbengāle, Indija |
| Skola | Ishwar Chandra Vidyasagar Metropolitan Institution (1871) |
| Koledža / universitāte | Prezidentūras universitāte (Kolkata), Ģenerālās asamblejas institūcija (Skotijas Baznīcas koledža, Kolkata) |
| Izglītības kvalifikācija | Mākslas bakalaurs (1884) |
| Ģimene | Tēvs - Vishwanath Datta (advokāts Kalkutas Augstākajā tiesā) (1835-1884) Māte - Bhubaneswari Devi (mājsaimniece) (1841-1913)  Brāļi - Bhupendranata Datta (1880–1961),  Mahendranath datta  Māsa - Swarnamoyee Devi (miris 1932. gada 16. februārī)  |
| Reliģija | Hindu |
| Kasta | Kayastha |
| Adrese | 105, Vivekananda Road, Kolkata, West Bengal 700006  |
| Mīļākās lietas | |
| Mīļākais dzejolis | Kali Māte |
| Meitenes, lietas un citi | |
| Ģimenes stāvoklis | Neprecējies |
Daži mazāk zināmi fakti par Svami Vivekanandu
- Viņa vectēvs Durgaharans Datta bija persiešu un sanskrita zinātnieks.
- Kopš jaunības dienām viņš bija tendēts uz garīgumu un mēdza meditēt hinduistu dievību priekšā.
- Viņš bērnībā bija ļoti nerātns, un viņa nerātnības dēļ vecākiem nācās saskarties ar daudzām grūtībām.
- 1879. gadā viņš ieguva pirmo nodaļu Prezidentūras koledžas iestājeksāmenā.
- Viņš ļoti interesējās par sanskritu, literatūru, reliģiju, filozofiju, vēsturi, sociālajām zinātnēm, mākslu un bengāļu literatūru.
- Skotijas Baznīcas koledžā viņš ieguvis Eiropas vēstures, rietumu loģikas un filozofijas izglītību.
- Viņam patika lasīt senos Indijas Vēdu rakstus, piemēram, Purānas, Vēdas, Upanišādas, Ramajana, Mahabharata un Bhagavad Gita.
- Papildus apmācībai Indijas klasiskajā mūzikā viņš bija arī prasmīgs sportā un dažādos fiziskos vingrinājumos.
- Viņu ļoti ietekmēja Herberts Spensers (Angļu filozofs, biologs, antropologs) un viņa evolūcijas teorija.
- 1880. gadā viņš pievienojās Keshab Chandra Sen reliģiskajai kustībai ‘Nava Vidhan’.
- 1884. gadā viņš iestājās masonu ložā un vēlāk kļuva par Debendranath Tagore un Keshab Chandra Sen vadīto ‘Sadharan Brahmo Samaj’.
- Pēc iespaida par Kešaba Čandra Sena Brahmo Samadžu un tā jaunajām rietumu ezotērikas idejām, viņš satika Indijas mistiķi un jogu Ramakrišnu.
- 1882. gadā viņš kopā ar draugiem devās uz Dakšinesvaru, lai satiktos ar Ramakrišnu. Sākotnēji viņam nepatika viņa mācība, bet viņu lielā mērā ietekmēja viņa personība.
- 1884. gadā pēc tēva nāves viņa ģimenei nācās saskarties ar finansiālām problēmām. Lai palīdzētu savai ģimenei, viņš mēģināja meklēt darbu dažādās nozarēs, taču palika neveiksmīgs.
- Viņš atkal satikās ar Ramakrišnu un lūdza viņu lūgt dievieti Kali, lai atrisinātu viņa ģimenes finanšu krīzes. Ramakrišna ierosināja, ka viņam pašam vajadzētu lūgt, viņš devās uz templi, bet nevarēja no dievietes prasīt neko materiālu un galu galā lūdza no viņas patiesas zināšanas un uzticību.
- Lai apzinātos Dievu, viņš pieņēma Ramakrišnu kā savu garīgo skolotāju, kurš viņam nodeva klostera mācekļu atbildību brīdī, kad viņš nomira 1886. gada 16. augustā Kossiporā. Kalpojot savam Guru pēdējās dienās, Narender piedzīvoja ‘Nirvikalpa Samadhi’ stāvokli.
- Pēc Ramakrišnas nāves, kad neviens finansiāli neatbalstīja viņa mācekļus, Narenders saremontēja sabrukušo māju Baranagarā un pārveidoja to par mācekļu klosteri. Tur viņš katru dienu mēdza meditēt un taupīt.
- 1886. gada decembrī viņš un citi mūki deva solījumu dzīvot dzīvi, kas līdzīga viņu garīgajam skolotājam, un Narender ieguva jauno vārdu “Svami Vivekananda”.
- 1887. gadā viņš ar Vaišnava Šarana Basaka palīdzību sastādīja albumu ar bengāļu dziesmām ‘Sangeet Kalpataru’.
- 1888. gadā viņš pameta klosteri, lai dzīvotu atteiktu dzīves kārtību kā klīstošs mūks. Piecus gadus, galvenokārt dzīvojot no bikša (almiem), viņš apmeklēja daudzas vietas Indijā, apceļoja dažādus mācību centrus un iepazinās ar dažādu kopienu un rases cilvēkiem.
- 1893. gada 30. jūlijā viņš ieradās Čikāgā pēc tam, kad apmeklēja dažādas valstis, piemēram, Ķīnu, Japānu un Kanādu.
- 1893. gada 11. septembrī viņš teica īsu runu par hinduismu. Ņemot fragmentus no “Šiva Mahimna Stotram”, viņš salīdzināja indivīda dažādos ceļus ar dažādām straumēm, kas ved uz to pašu bezveidīgā Dieva okeānu. Cilvēki auditorijas vidū novērtēja viņa runu ar ovācijām, un vairāki ASV laikraksti viņu dažādi izslavēja.
- Lekciju ekskursijās viņš apmeklēja dažādas ASV vietas un 1894. gadā nodibināja Vedanta biedrību (Ņujorka).
- 1895. gadā viņš sliktās veselības dēļ pārtrauca doties ekskursijās un sāka lasīt lekcijas par Vedantu noteiktā vietā.
- 1896. gada maijā viņš devās uz Lielbritāniju un iepazinās ar Ramakrišnas biogrāfijas rakstnieku Maksu Muleru.
- Hārvardas universitāte un Kolumbijas universitāte viņam piešķīra akadēmiskas vietas, taču viņš no tām atteicās, jo bija apņēmies būt mūks.
- Viņš piedāvāja rietumu iedzīvotājiem - Patandžali’s Jogas sutras.
- Viņš aizsāka daudzus ārzemniekus un nodibināja savu ‘Shanti Asrama’ (Miera atkāpšanās) Sanhosē, Kalifornijā.
- Viņa lielākā garīgā sabiedrība ir Holivudas ‘Vedanta Society of Southern California’.
- Viņa Vedanta Press Holivudā publicē indiešu rakstu tulkojumus angļu valodā.
- 1895. gadā viņš uzsāka periodisko izdevumu “Brahmavadin” un 1896. gadā izdeva grāmatu “Raja Yoga”.
- 1897. gada 15. janvārī pēc ierašanās Indijā viņš sirsnīgi uzņēma cilvēkus dažādās Indijas vietās un lasīja lekcijas Ramesvaramā, Pambanā, Kumbakonamā, Madrasā, Ramnadā un Madurajā.
- Ar mērķi popularizēt sociālos pakalpojumus viņš 1897. gada 1. maijā Kalkutā izveidoja misiju “Ramakrishna”.
- Viņš arī nodibināja tādus klosterus kā ‘Advaita Ashrama’, Mayavati netālu no Almoras un vēl vienu Madrasā.
- Viņš sāka periodisko izdevumu ‘Udbhodan’ bengāļu valodā un ‘Prabuddha Bharata’ angļu valodā.
- Lai glābtu savas garīgās intereses, viņš noraidīja Džamshedji Tata piedāvāto “Zinātnes pētniecības institūta” vadītāja amatu.
- 1898. gadā viņš sacerēja lūgšanu dziesmu “Khandana Bhava Bandhana”, pagodinot savu garīgo skolotāju.
- 1899. gada jūnijā viņš nodibināja Vedanta Societies Ņujorkā un Sanfrancisko.
- 1902. gada 4. jūlijā, pēc Ramakrišnas matemātikā apspriestā Vēdu koledžas plāna, viņš septiņos vakarā devās uz savu istabu un meditējot pameta savu ķermeni. Viņa ķermenis tika sadedzināts Belangas Gangas krastā.
- Viņa nacionālistiskās idejas un sociālās reformas iedvesmoja daudzus Indijas līderus Mahatma gandijs , Subhas Chandra Bose , Bal Gangadhar Tilak, Chakravarti Rajagopalachari, Šri Aurobindo, Rabindranath Tagore un daudzi citi.
- Viņam par godu Raipuras lidosta 2012. gadā ieguva titulu ‘Swami Vivekananda Airport’.
- Viņa galvenie literārie darbi ir “Sangeet Kalpataru” (1887), “Karma Yoga” (1896), “Raja Yoga” (1896), “Vedanta Philosophy” (1897), “Jnana Yoga” (1899), “My Master” ( 1901), 'Vedânta Philosophy: lekcijas par Jnâna Yoga' (1902) un 'Bartaman Bharat' (mūsdienās Indija ) kas ir eseja bengāļu valodā.
- 12. janvārī viņa dzimšanas dienu Indijā atzīmē kā “Nacionālo jauniešu dienu”.
