| Nopelnīti vārdi | • Moderns izskats • Sarasvati no Lielā Hindi tempļa |
| profesija(s) | • Dzejnieks • Esejists • Skiču stāstu autors |
| Slavens ar | Viņas ievērojamie dzejoļi Yama un Mera Parivaar un literārā kustība 'Chhayavaad' |
| Fiziskā statistika un vairāk | |
| Acu krāsa | Melns |
| Matu krāsa | Sāls un pipari |
| Karjera | |
| Debija | Dzejas krājums: Nihar (1930)  |
| Apbalvojumi, apbalvojumi, sasniegumi | 1956: Padma Bhushan 1982: Jnanpith balva 1988: Padma Vibhushan |
| Personīgajā dzīvē | |
| Dzimšanas datums | 1907. gada 26. marts (otrdiena) |
| Dzimšanas vieta | Farrukhabad, Apvienotās Agras un Oudhas provinces, Britu Indija |
| Nāves datums | 1987. gada 11. septembris |
| Nāves vieta | Allahabāda, Utarpradeša, Indija |
| Vecums (nāves brīdī) | 80 gadi |
| Nāves cēlonis | Dabiskā nāve [1] NDTV |
| Zodiaka zīme | Auns |
| Paraksts |  |
| Tautība | indiānis |
| Dzimtā pilsēta | Farrukhabad, Apvienotās Agras un Oudhas provinces, Britu Indija |
| Adrese | Nevada, Ašoknagars, Utarpradeša |
| Skola | Misijas skola Indore |
| Koledža/universitāte | Allahabadas universitāte |
| Izglītības kvalifikācija | 1929: pēcdiploma angļu valodā Krostveitas meiteņu koledžā, Allahadbad universitātē [divi] Anita Anantharam Mahadevi Varma |
| Kasta | Kayashtha Brahmin [3] Anita Anantharam Mahadevi Varma |
| Pārtikas ieradums | Veģetārietis [4] Anita Anantharam Mahadevi Varma |
| Attiecības un vairāk | |
| Ģimenes stāvoklis (nāves brīdī) | Atdalīts [5] Anita Anantharam Mahadevi Varma |
| Laulības datums | Gads, 1916 Piezīme: Viņa apprecējās deviņu gadu vecumā. [6] Druka |
| Ģimene | |
| Vīrs/Laulātais | Vikass Narajans Sings  |
| Vecāki | Tēvs - Govinds Prasads Varma (profesors koledžā Bhagalpurā) Māte - Hem Rani Devi |
| Brāļi un māsas | Viņai bija divi brāļi un māsas. Piezīme: Viņa bija vecāku vecākā meita. |
Daži mazāk zināmi fakti par Mahadevi Varmu
- Mahadevi Varma bija indiešu dzejnieks, esejists un skiču stāstu autors hindi valodā. Viņa tiek uzskatīta arī par izcilu hindi literatūras personību un vienu no četriem galvenajiem pīlāriem Chhayawadi laikmetā. Citi Indijas dzejnieki viņu atceras ar vārdu Modern Meera. Varma bija indiešu dzejniece, kas bija Indijas lieciniece gan pirms, gan pēc neatkarības atgūšanas, tāpēc viņa bija viena no dzejniekiem, kas rakstīja, paturot prātā plašākus Indijas sabiedrības aspektus. Viņa ir visu nozīmīgo apbalvojumu saņēmēja hindi literatūrā. Viņa bija Indijas sociālā reformatore, kas strādāja par ierēdni sieviešu paaugstināšanai un viņu izglītošanai.
- Ar saviem rakstiem Varma iestājās par Indijas sieviešu sociālo celšanu, labklājību un attīstību. Ar savu romānu Deepshikha viņa ir ietekmējusi daudzus lasītājus un kritiķus, lai Indijas sabiedrībā uzlabotu sieviešu stāvokli. Visu savu dzīvi viņa palika feminisma pioniere Indijā.
- Izcilais indiešu dzejnieks Surjakants Tripathi “Nirala” reiz pieminēja viņu kā “Sarasvati milzīgajā hindi literatūras templī”.
- Viņa ir pazīstama ar mīksta vārdu krājuma attīstīšanu hindi dzejā. Viņa ir sacerējusi daudzus dzejoļus Khadi Boli, kas agrāk tika komponēti tikai Braj Bhasha. Viņa sacerēja šos dzejoļus maigos sanskrita un banglas vārdos, un vēlāk viņa tos pielāgoja hindi valodai.
- Papildus dzejoļu rakstīšanai viņa bija ļoti labi apmācīta mūzikā. Viņa sacerēja daudzas maigas hindi dziesmas. Viņa prata gleznot un bija prasmīga un radoša tulkotāja.
- Drīz pēc formālās izglītības pabeigšanas viņa sāka strādāt par Prayag Mahila Vidyapeeth direktori Allahabadā, Utar Pradešā. Vēlāk viņa tika iecelta par tās pašas iestādes vicekancleri. Viņa apprecējās vienpadsmit gadu vecumā, tomēr drīz pēc studiju pabeigšanas uz vīra māju nedevās un izvēlējās askētisku dzīvi.
- Saskaņā ar dažām grāmatām viņa dzimusi reliģiozai, kaislīgai un veģetārietei. Viņas māte ļoti interesēja mūziku un ilgas stundas deklamēja tādus indiešu eposus kā Ramayana, Gita un Vinay Patrika. Viņas māte labi pārzināja sanskritu un hindi valodas. Tiek ziņots, ka viņa bija ļoti reliģioza dāma. Pēc Mahadevi teiktā, viņas māte iedvesmoja rakstīt dzejoļus un interesēties par literatūru. Viņas māte iepazīstināja viņu ar Pančatantras pasakām un Mirabai dzeju. Tomēr viņas tēva raksturs atšķīrās no mātes. Viņš bija medību entuziasts un dzīvespriecīgs cilvēks. Viņš bija arī mūzikas mīļotājs, tāpat kā viņa sieva, un bija zinātnieks un ateists.
- Mahadevi Varma bija labi draugi ar slavenajiem Indijas dzejniekiem Sumitranandan Pant un Suryakant Tripathi Nirala. Tiek ziņots, ka viņa Rakhis saistīja ar Niralu vairāk nekā četrdesmit gadus.
Mahadevi Varma ar Suryakant Tripathi “Nirala”
- Bērnībā vecāki viņu ierakstīja klostera skolā, bet viņa vēlējās studēt Krostveitas meiteņu koledžā Allahabadā. Reiz mediju sarunā viņa stāstīja, ka skolas laikā un skolas hostelī Krostveitā viņa novērojusi, ka dažādu reliģiju studenti dzīvoja kopā, kas viņai iemācīja vienotības spēku. Viņa piebilda, ka dzejoļus sāka rakstīt slepeni skolas laikā; tomēr savulaik viņas vecākā un istabas biedrene Subhadra Kumari Čauhana atklāja savu slēpto talantu pēc tam, kad Mahadevi istabā atklāja dzejoļu krātuvi. Mahadevi teica:
Kamēr citi spēlējās ārā, mēs ar Subhadru sēdējām kokā un ļāvām savām radošajām domām plūst kopā... Viņa mēdza rakstīt hariboli valodā, un drīz arī es sāku rakstīt hariboli… šādā veidā mēs rakstījām vienu vai divi dzejoļi dienā. — Mahadevi Varma, Smrti Čitra (atmiņas skice)
- Drīz Mahadevi un Subhadra sāka sūtīt savus dzejoļus dažiem pazīstamiem iknedēļas žurnāliem un izdevumiem, kas publicēja dažus viņu dzejoļus savos izdevumos. Pēc tam viņi abi sāka apmeklēt dzejas seminārus, kur viņiem bija iespēja lasīt savus dzejoļus auditorijas priekšā. Viņiem bija arī iespēja tikties ar ievērojamiem Indijas hindi dzejniekiem. Viņi mēdza kopā sacerēt dzejoļus un apmeklēt seminārus, līdz Subhadra absolvēja Krostveitu.
- Varma savā bērnības biogrāfijā Mere Bachpan Ke Din (Manas bērnības dienas) stāstīja, ka bērnībā viņa jutās ļoti laimīga, jo piedzima ģimenē, kurā viņa tika uzskatīta par dievieti, jo viņas ģimenē nebija meiteņu no daudzām paaudzēm. . Reiz mediju sarunā viņa paskaidroja, ka viņas vectēvu sauca Baba Babu Banke Vihari, un viņš viņu nosauca par 'Mahadevi'. Viņa tika uzskatīta par mājas dievieti. Viņas vectēvs ļoti atbalstīja un motivēja viņas vecākus padarīt viņu par zinātnieci, sniedzot viņai augstākās izglītības iespējas. Gluži pretēji, viņas vectēvs pamāja ar galvu, lai ievērotu tradīciju un apprecētu viņu deviņu gadu vecumā.
- Visas savas karjeras laikā viņa bez piepūles palīdzēja rakstīšanai, rediģēšanai un mācīšanai. Savas darbības laikā Prayag Mahila Vidyapeeth Allahabadā viņa pilnībā strādāja pie tās attīstības. Tajā laikā viņa strādāja kā revolucionāre, lai uzlabotu sieviešu izglītību.
- 1923. gadā viņa sāka strādāt vadošajā sieviešu žurnālā Chand. Vēlāk, 1955. gadā, viņa kopā ar savu kolēģi Ilačandru Džoši nodibināja literāro parlamentu Allahabadā un sāka strādāt par tā redaktori. Viņa Indijā nodibināja daudzas sieviešu dzejnieku konferences.
Žurnāla Čands vāks
- Mahadevi ietekmēja budisma mācība un Mahatma Gandijs. Viņa strādāja par ierēdni Džansi Indijas brīvības cīņu laikā.
Mahadevi Varma, sekojot Mahatmas Gandija mācībām
- 1929. gadā pēc skolas beigšanas Mahadevi atteicās doties dzīvot kopā ar savu vīru Svarupu Narainu Varmu. Pēc Mahadevi domām, tie bija nesavienojami. Viņai nepatika viņa medību un gaļas ēšanas paradumi. Viņa bija precējusies ar viņu, kad viņa bija bērns, un saskaņā ar paražu viņai drīz pēc izglītības pabeigšanas bija jāmainās vīra mājā; tomēr viņa to pašu noliedza. Viņas tēvs pārliecināja viņu šķirties no Swarup Narain Varma un apprecēties vēlreiz, taču viņa vēlējās visu mūžu palikt viena. Viņa pat mēģināja pārliecināt savu vīru apprecēties vēlreiz; tomēr arī viņš to pašu noliedza. Tiek ziņots, ka vēlāk tika dzirdēts, ka viņa kļuva par budistu mūķeni; tomēr ziņas nebija patiesas. Pēc Mahadevi teiktā, maģistra grāda iegūšanas laikā viņas priekšmeti bija budistu pali un prakrita teksti.
- 1930. gadā viņa izdeva savu debijas grāmatu ar nosaukumu Nihar, kas bija dzejoļu krājums. 1932. gadā viņa sacerēja Rašmi un 1933. gadā Neerja. 1935. gadā viņa izdeva savu dzejoļu krājumu Sandhyageet. 1939. gadā viņa izdeva savus četrus poētiskos krājumus ar nosaukumu Yama. Vēlāk viņa rakstīja 18 romānus un īsus stāstus, tostarp Mera Parivar (Mana ģimene), Smriti ki Rekhaye (Atmiņas līnijas), Patha ke Sathi (Ceļa pavadoņi), Srinkhala ke Kariye (Saites sērija) un Atit ke Chalachrit. (Pagātnes filmas).
rani nagar ias rangs 2014
Grāmatas Atit ke Chalachrit vāks
- 1937. gadā Mahadevi Varma uzcēla māju ar nosaukumu Meera Temple ciematā Umagarh, Ramgarh, Uttarakhand, kas atrodas 25 km attālumā no Nainitalas. Viņa sāka dzīvot šajā ciematā un strādāja vietējo ciema iedzīvotāju labklājības un izglītības labā, īpaši sieviešu izglītības un ekonomiskās pašpietiekamības labā. Vēlāk, pēc viņas nāves, Indijas valdība šo māju pārdēvēja par Mahadevi Sahitya muzeju.
Attēls no Mahadevi Sahitya muzeja Utarakhandā
- Daži Indijas dzejnieki un zinātnieki uzskata, ka Mahadevi Varmas poētiskās kompozīcijas ir ļoti personiskas, un ciešanas, niknums un empātija, ko viņa attēlojusi savos rakstos, ir pilnīgi mākslīgas. Viens no Indijas kritiķiem Ramčandra Šukla citēja, ka sajūtas, ko Mahadevi atklāja savā rakstā, bija dīvainas. Viņš citē,
Saistībā ar šīm ciešanām viņa ir atklājusi tādas sirds sajūtas, kas ir ārpuszemes. Kas attiecas uz šīm sajūtām un cik tās ir patiesas, neko nevar pateikt.
- Cits ievērojamais indiešu dzejnieks Hazari Prasads Dvivedi minēja Mahadevi dzejoļus kā uz sevi vērstus. Viņš teica,
Poētiskie darbi, piemēram, Deep no (Nihar), Madhur Madhur Mere Deepak Jal no (Neerja) un Mome Sa Tan Gal Hai, secina, ka šie dzejoļi ne tikai izskaidro Mahadevi koncentrēšanos uz sevi, bet arī uzskatāmi par reprezentatīvu vispārējās stājas un faktūras formu. viņas dzejoļi.'
Mahadevi Varma (apakšējā rindā trešā no kreisās) kopā ar Hazari Prasad Dwivedi un citiem
- Satjaprakaša Mišra kritizēja, ka viņas metafizikas filozofija ir saistīta ar kinematogrāfiju. Viņš teica,
Mahadevi ar racionālismu un piemēriem ne tikai atšķīra un atšķīra no agrākās ēnošanas un mistikas objektu amatniecības dzejas, bet arī parādīja, kādā nozīmē tas ir cilvēks. Ir jūtu maiņas dzeja un izteiksmes jaunums. Viņa nevienu neapsūdzēja sentimentos, pielūgsmē utt., bet tikai aprakstīja Čajavada dabu, raksturu, izskatu un unikalitāti.
- Amerikāņu romānu rakstnieks Deivids Rubins Mahadevi darbu stāstīja šādi:
Tas, kas mūs aiztur Mahadevi darbā, ir pārsteidzošā balss oriģinalitāte un tehniskā atjautība, kas viņai ļāva savā piecos sējumos pārsvarā diezgan īsu dziesmu tekstu sērijā radīt konsekventi attīstošu kopējās subjektivitātes attēlojumu, ko mēra ar kosmiskās dabas plašumu bez nekā. it kā iejaucoties — nekādu cilvēku sociālo attiecību, nekādu cilvēku darbību, izņemot tās pilnīgi metaforiskās darbības, kas ietver raudāšanu, staigāšanu pa ceļu, Vēnas spēlēšanu utt.
- Indiešu dzejniece Prabhakara Šrotrija uzskata, ka viņas dzejoļi, kas parāda viņas dusmas un izmisumu, atklāj dzīves patiesību, attēlojot ciešanu uguni. Viņš saka,
Patiesībā Mahadevi pieredzes un radīšanas centrs ir uguns, nevis asaras. Redzamais nav galīgā patiesība, neredzamais ir sākotnējā jeb iedvesmojošā patiesība. Šīs asaras nav vieglu, vienkāršu ciešanu asaras, bet gan tas, cik daudz uguns aiz tām aiziet, pērkona negaiss, mākoņu elektriskā rūkoņa un apslēpta sacelšanās.
- Mahadevi Varmas dzejoļi galvenokārt koncentrējās uz Chhayavaad (ēnaismu). 1973. gadā Bengālijas bada laikā viņa izdeva dzejas kolekciju ar nosaukumu 'Banga Bhu Shanth Vandana'. Vēlāk viņa publicēja dzejoļu krājumu ar nosaukumu Himalaji, reaģējot uz iebrukumu Ķīnā.
- Mahadevi Varma sāka rakstīt savus dzejoļu krājumus hindi literatūrā Khadi Boli, kas bija pilnveidota Braj Bhasha versija un ieviesa tās maigumu viņas hindi dzejā. Viņai bija liels ieguldījums Indijas filozofijā, jo viņa veidoja dažas dziesmu krātuves. Viņa ir devusi lielu ieguldījumu valodas, literatūras un filozofijas jomās. Tiek ziņots, ka viņas skaņdarbos bija unikāls ritms un vienkāršība, un arī viņas dziesmu valoda bija dabiska.
- Viņa bija liels ieguldījums Chhayavadi dzejas uzplaukumā kopā ar citiem ievērojamiem Indijas dzejniekiem, piemēram, Jaishankar Prasad, Suryakant Tripathi Nirala un Sumitranandan Pant. Viņa savā dzejā ielikusi emocionālismu un sajūtu intensitāti. Daudzas slavenas Indijas institūcijas viņu bieži uzaicināja semināros teikt hindi valodas runas, kas bija pilnas līdzjūtības pret parastajiem cilvēkiem un patiesību. 1983. gadā viņa tika uzaicināta uz trešo pasaules hindi konferenci Deli kā noslēguma ceremonijas galvenā viešņa.
- 1921. gadā viņa pabeidza astoto klasi. 1925. gadā viņa ieguva vidējo vidējo izglītību. 1932. gadā viņa pabeidza maģistra grādu. Līdz šim laikam, tika publicēti divi viņas dzejas krājumi ar nosaukumu Rašmi un Vihar.
- Viņas vīrs, Svarūps Narajans Verma piederēja Nawabganj Ganj pilsētai Utar Pradešā. Laulību laikā Svarūps Narajans mācījās desmitajā klasē. Mahadevi Verma arī tajā laikā pabeidza skolas izglītību un dzīvoja skolas hostelī. Tiek ziņots, ka viņu attiecības studiju laikā saglabājās draudzīgas, jo viņi savā starpā runāja vēstuļu veidā. 1966. gadā Swaroop Narajans nomira, un drīz pēc viņa nāves Mahadevi sāka dzīvojot Allahabādā.
- Mahadevi Verma bija līdzjūtīgs dzīvnieku mīļotājs. Viņai bija mājdzīvnieki, piemēram, pāvs vārdā Nīlkants, Gaura, māsas uzdāvināta govs un trusis vārdā Durmuhs. Tiek ziņots, Mahadevi Verma ierindojās pirmajā vietā visā provincē astotajā klasē.
- 1952. gadā viņa tika nominēta Utarpradešas likumdošanas padomei.
- Viņa ieguva D.Lit (burtu doktora) grādu Vikramas universitātē 1969. gadā, Kumaunas universitātē Nainitalas universitātē 1977. gadā, Deli universitātē 1980. gadā un Banaras Hindu universitātē Varanasi 1984. gadā. Viņa tika apbalvota ar Sakseria balvu Neerdžai 1934. gadā. 1942. gadā viņa tika pagodināta ar Dvivedi medaļu par piemiņas līnijām.
Statuja Mahadevi Varmas piemiņai
- 1971. gadā viņa pievienojās Indijas Sahitya Akademi un kļuva par pirmo sievieti, kas kļuva par tās locekli. 1943. gadā viņa tika pagodināta ar Mangalprasad balva par viņas kompozīciju Bharat Bharti.
- 1979. gadā bengāļu filmu par viņas memuāriem “Woh Chini Bhai” producēja pazīstamais indiešu režisors Mrināls Sens. Filmas nosaukums bija Nīls Akašers Nīčejs.
- 1980. gadā viņa kā radoša tulkotāja tulkoja grāmatu “Saptaparna”. Vēlāk viņa uzrakstīja trīsdesmit deviņus hindi dzejas gabalus, kas balstīti uz kultūras apziņu, koncentrējoties uz Vēdām, Ramajanu, Theragatu un Ašvagoša, Kalidasa, Bhavabhūti un Džajadēvas rakstiem.
- 1991. gada 14. septembrī Indijas valdība un tās Pasta departaments viņai par godu izdeva divkāršu pastmarku divu rūpiju apmērā. Uz pastmarkas viņas attēls bija attēlots kopā ar Džaišankaras Prasadas attēlu.
Pasta zīmogs, kas izdots 1991. gadā par godu Mahadevi Varmai un Jaishankar Prasad
- 2007. gadā Indijas valdība atzīmēja viņas dzimšanas simtgadi. Vēlāk Google viņu iekļāva savā Google Doodle, lai atzīmētu to pašu.
Mahadevi Varma Google Google logotipā
- Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu avotiem, viņa divus gadus pirms nāves nodibināja trastu un ziedoja visus savus īpašumus, tostarp savu māju Nevadā, Ashok Nagar Allahabadā. Kopš viņas nāves par māju rūpējās aprūpētājs. 2018. gadā, vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc viņas nāves, viņa savā mājā saņēma paziņojumu no Allahabad Municipal Corporation (AMC), pilsoniskās iestādes Uttar Pradešā. Paziņojumā lasāms,
Samaksāt neapmaksāto nodokli 44 816 Indijas rūpiju apmērā un “personīgi ierasties” amatpersonu priekšā.
Tas arī brīdināja viņu, ka, ja viņa to neizdarīs, viņas māja Nevadā, Ašoknagarā, tiks pārtraukta. Galvenā nodokļu amatpersona PK Mishra citēja,
Māja Nevadā joprojām ir nelaiķa Mahadevi Varmas vārdā, un kopš daudziem gadiem par īpašumu nav maksāts mājas nodoklis. Tas tiek uzskatīts par izvairīšanos no mājas nodokļa.
Attēls ar Mahadevi Varmas māju Nevadā
- Savā kompozīcijā Hindu Stree Ka Patnitva (Hindu sieviešu sieva) viņa apsvēra un salīdzināja laulību ar verdzību. Šajā grāmatā viņa rakstīja, ka sievietēm ir uzdots dzīvot sievu un māšu dzīvi. Savā citā dzejas kompozīcijā “Cha” viņa aplūkoja rakstus un uzskatus, kas saistīti ar sieviešu seksualitāti. Savā novelē Bibija viņa apsprieda tēmas, kas saistītas ar fizisku un garīgu vardarbību, no kuras cieš sievietes.
